Spermas analīze – galvenā diagnostikas metode vīrieša auglības novērtēšanā.
Spermas analīze ir galvenā dignostikas metode vīrieša auglības novērtēšanā. Pēc spermas analīžu rezultātiem reproduktologs var izdarīt pirmos nopietnos secinājumus par vīrieša auglības potenciālu un iespējamajām reproduktīvās veselības problēmām. Spermas kvalitāti ietekmē ļoti daudz un dažādi, gan iekšēji, gan ārēji faktori, tapēc gatavojoties spermas analīzēm ir ļoti svarīgi ievērot visas sniegtās rekomendācijas, lai iegūtu pēc iespējas precīzākus rezultātus par vīrieša reproduktīvo veselību. Reizēm ir gadījumi, kad vīrietis atnāk uz spermas analīzi, neievērojis rekomendēto 3-5 dienu atturēšanās periodu (t.i. laiks kopš pēdējās ejakulācijas), laboratorijā ,protams ,šādu paraugu var izanalizēt, taču iegūtie rezultāti neatspoguļos patieso spermas kvalitāti, jo paraugam būs samazināts sprermas tilpums un spermatozoīdu koncentrācija.
Līdzīgi, kā sievietēm, kad ar pubertāti un dzimumgatavības sasniegšanu, sākas menstruācijas, vīriešiem spermatoģenēze aktivizējas līdz ar pubertāti. Spermatoģenēze norit aptuveni 74 dienas, kuru laikā sēkliniekos no primārajiem spermatocītiem attīstās spermatozoīdi. Gatavie spermatozoīdi tiek uzkrāti sēklinieka piedēkļos, kur notiek spermatozoīdu nobriešana, kad tie iegūst paaugstinātu kustīgumu un apaugļošanas potenciālu.Tā kā spermatozoīdu attīstībai ir nepieciešama par 2-3ºC zemāka temperatūra, kā tas ir pārējam organismam, sēklinieki ir novietoti ārpus ķermeņa – sēklinieku maisiņos. Tāpēc ilgstoša sēklinieku pakļaušana paaugstinātai temperatūrai (karstas vannas, pirtis, sintētiska apakšveļa, ciešas bikses, ilgstošs-sēdošs darbs u.c.) nopietni ietekmē spermatoģenēzes procesus.
Veiksmīgi nodots spermas paraugs dažu minūšu laikā nonāk laboratorijā, kur embriologs uzsāk tā analizēšanu. Sākumā tiek novērtēti spermas makroskopiskie parametri: sašķidrināšanās, viskozitāte, krāsa, tilpums, pH. Katrs no šiem parametriem tiek rūpīgi novērtēts, jo ikviena atkāpe no normas var liecināt par iespējamu infekciju vai iekaisumu. Pēc makroskopiskās novērtēšanas tiek uzsākta spermas mikroskopiskā analīze. Sākotnējās mikroskopiskās apskates laikā tiek noteikts spermatozoīdu kustīgums un to ietekmējošie faktori: agregācija – nekustīgu spermatozoīdu salipšana, un aglutinācija – kustīgu spermatozoīdu salipšana, kas tiek saistīta ar imunuloģiskiem cēloņiem. Spermatozoīdi pēc to kustīguma tiek iedalīti četrās kategorijās: ātri-progresīvi kustīgi (A), lēni-progresīvi kustīgi (B), neprogresīvi kustīgi (C), nekustīgi (D). Ja tiek novērots samazināts spermatozoīdu kustīgums, tiek veikts arī vitaliti tests – dzīvo spermatozoīdu tests, ar kura palīdzību, izmatojot īpašas krāsvielas, tiek noteikts dzīvo spermatozoīdu īpatsvars spermas paraugā. Pēc kustīguma novērtēšanas tiek veikts MARtest (no angļ. Mixed Agglutination Reaction test). Ar šo testu var noteikt, vai uz spermatozoīdu virsmas ir atrodamas Antispermas antivielas (ASA), kuras ir atbildīgas par organisma imunoloģisko reakciju pret spermatozoīdiem. Tā kā organismam spermatozoīdi ir svešķermeņi, ASA sintēze tiek ierosināta asins-sēklinieku barjeras pārraušanas gadījumā, kas visbiežāk notiek traumas, iekaisuma, operācijas vai sēklinieku attīstības traucējumu rezultātā. Testa darbības pamatprincips ir tāds, ka spermas paraugs tiek samaisīts ar reaģentiem, kas satur lateksa lodītes, kas reaģē ar ASA. Tādējādi, ja uz spermatozoīdu virsmas būs atrodamas ASA, tie salips ar lodītēm un būs novērojams pozitīvs MARtesta rezultāts. Lai gan pagaidām nav precīzu datu, taču tiek uzskatīts, ka šīm testa rezultātiem ir klīniska nozīme tikai tad, ja vairāk nekā 50% spermatozoīdu ir klāti ar ASA. Kad noteikti spermas parametri, kas tiešā vai netiešā veidā saistīti ar kustīgiem spermatozoīdiem tiek noteikta spermatozoīdu koncentrācija un to kopējais daudzums ejakulātā. Kopējais spermatozoīdu daudzums ejakulātā ir svarīgs parametrs, kas ir jānosaka, jo tieši atspoguļo sēklinieku spēju ražot spermatozīdus, savukārt ejakulāta tilpums vairāk atspoguļo papilddziedzeru funkcijas. Nosakot spermatozoīdu koncentrāciju paralēli tiek noteikts arī citu apaļo šūnu daudzums. Par apaļajām šūnām tiek sauktas spermatoģenēzes šūnas un leikocīti. Palielināts spermatoģnēzes šūnu daudzums var norādīt uz traucējumiem pašā spermatozoīdu attīstības procesā, savukārt, palielināts leikocītu daudzums var būt kā indikators iespējamai dzimumceļu infekcijai. Kā pēdējā spermas analīzēs tiek novērtēta spermatozoīdu morfoloģija. Šis parametrs tiek uzskatīts par vienu no noteicošajiem vīrieša spermas kvalitātes novērtēšanā. Spermatozoīdu morfoloģijas novērtēšana tiek veikta no krāsotiem spermas preperātiem apskatot tos zem mikroskopa pie x100 palielinājuma. Apskatot preperātu tiek noteikts morfoloģiski normālo spermatozoīdu procentuālais daudzums visā spermatozoīdu populācijā. Paralēli tiek noteiktas arī katras konkrētās pataloģijas izplatība un teratozoospermijas indekss (TZI). TZI ir parametrs, kas atspoguļo, cik pataloģiju jeb defektu vidēji ir uz vienu spermatozoīdu.
Kā jau sākumā tika apskatīts, sperma ir ļoti nepastāvīga, jo to ietekmē daudz un dažādi faktori, kā arī tas, ka organismā nav sistēmas, kas nodrošinātu nemainīgu spermas parametru homeostāzi. Tāpēc ar vienām spermas analīzēm ir par maz, lai varētu izdarīt objektīvus secinājumus par vīrieša reproduktīvo veselību. Līdz ar to tiek rekomendēts veikt vismaz divas spermas analīzes ar minimums pāris nedēļu intervālu, lai būtu iespējams novērot, vai spermas parametri paliek nemainīgi vai tomēr ir novērojamas svārstības kvalitātes rādījumos.
