83% sieviešu saslimšanas riska vecumā zina par valsts apmaksāto krūts vēža pārbaudi, liecina Tirgus un Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti, tomēr 42% ir vienaldzīgas pret saslimšanas risku. Kā atklāj veselības ministre Ingrīda Circene, aptaujas rezultāti ir šokējoši, tomēr 2011. gada dati rāda, ka sieviešu skaits, kuras veikušas pārbaudes, ir pieaudzis. Skaties VIDEO:
—
Delfi

Vajag labas riepas
Ziemas riepas ir norma, taču būtiska nozīme ir protektora nodilumam. Pieļaujamie četrarpus vai pieci milimetri nenozīmē, ka riepas ir ļoti labas. «Tas ir pats minimums, un būtībā šāda riepa savu mūžu jau nokalpojusi. Jaunai protektora augstums ir astoņi deviņi milimetri, tikai tad var runāt par normālu saķeri,» uzsver speciālists.

Ja protektors nodilis, riepa netiek galā ar netīrumu vai sniega masu, ar ko tā saskaras, un sāk «peldēt» pa sniegu. Šo parādību, kad riepa netiek līdz cietajam segumam, sauc par akvaplanēšanu. Tad automašīna kļūst nevadāma. Jārēķinās, ka grants ceļi ziemā pārsvarā ir apledojuši – tur labāk izmantot riepas ar radzēm, jo tad saķere būs labāka. Savukārt pilsētā šādas riepas nav tik nepieciešamas – pa tīru asfaltu ar tādām grūtāk braukt, mašīnas vadāmība būs it kā ar nelielu «aizkavējumu». Arī braucot pa bruģi, ar radžotām riepām apstāties grūtāk.

Gaismām jābūt kārtībā
Tā kā ziemā bieži iznāk braukt diennakts tumšajā laikā, jāpārliecinās, vai ar auto gaismām viss kārtībā – vai lukturos ir pietiekami kvalitatīvas spuldzes, vai gaismas ir labi noregulētas, lai nespīdinātu acīs pretimbraucējiem, kā arī lai pats braucējs pietiekami tālu varētu redzēt. Pārbaudi veic ar speciālu iekārtu, un to dara servisos, kā arī īpašu akciju laikā.

Jānomaina logu tīrāmās slotiņas. Labāk to izdarīt savlaicīgi, teiksim, reizi pusgadā, nevis gaidīt, kamēr slotiņas galīgi sažūst. Nevajag aizmirst arī par zemākai temperatūrai piemērotu logu tīrāmo šķidrumu. Der pārbaudīt, vai akumulators nav jau savu mūžu nokalpojis.

Kažoks jāvelk nost
Autobraucējam jāpadomā arī par to, kādā apģērbā viņš sēžas pie stūres. Ziemā vadīt automobili ar kažoku vai biezu jaku mugurā no drošības viedokļa nav ieteicams. Starp ķermeni un drošības jostu ļoti biezam apģērbam nevajadzētu būt. Jostai jāatrodas pēc iespējas tuvāk ķermenim, tāpēc virsdrēbes vismaz jāatpogā, iesaka eksperts.

«Biezajās jakās būs kāds slānis, kur josta nepievelkas. Kritiskā situācijā vieta, ko aizņem biezais apģērbs, ar lielu spēku tiek saspiesta. Tajā mirklī mēs par 10 – 15 centimetriem ar ķermeni virzāmies uz priekšu un esam ļoti tuvu stūrei. Izšaujas gaisa spilvens, un varam savainoties.»

Ir vēl dažādi sīkumi, par kuriem nereti aizmirstas, piemēram, iekāpjot automašīnā, no apaviem jānotīra sniegs. Citādi pedāļi kļūs slideni.

Plāno un prognozē
Ziemā ar automašīnu nevar tik strauji apstāties, strauji gāzēt, izdarīt asus manevrus. Ģeometriski līkumi virzienu nemaina, taču cilvēkam situācijā, kad mašīna slīd, ir tieksme stūri griezt daudz vairāk, nekā tas būtu nepieciešams. Tāpēc jāsamazina braukšanas ātrums, jāsāk agrāk bremzēt, jāietur lielāka distance. Svarīgi ir situāciju prognozēt.

Lielāka uzmanība jāpievērš arī maršruta plānošanai. Ja nu tomēr gadījies ar auto iestigt sniegā, pamatīga buksēšana nelīdzēs. «Riteņi «ieraksies» dziļāk, izbuksētajā rievā radīsies ledus kārtiņa. Ja, braucot pa sniegu, šķiet, ka tūliņ apstāsimies, vajag nevis sagaidīt brīdi, kad sniega auto apakšā ir tik daudz, ka tas «uzsēžas», bet gan laikus apstāties pašam,» iesaka eksperts.

«Tad pabraucam nedaudz atpakaļ un ar «švunku» – uz priekšu. Ja auto jau «iesēdies», vajag mazliet parakt sniegu no riteņu apakšas uz priekšu un aizmuguri un ar iešūpošanas kustībām automašīnu iekustināt.» Tiklīdz tai ir kustība, var nedaudz pabraukt uz priekšu vai atpakaļ, pastumt sniegu – rodas izredzes tikt ārā. Tas gan prasīs laiku un lielu degvielas patēriņu. Ja pašu spēkiem neizdodas izbraukt, jāmeklē kāds, kurš var no kupenas izvilkt.

Dodoties tālākā ceļā, jāatceras pārbaudīt, vai bākā ir pietiekami degvielas un noteikti tuviniekiem jāpasaka, aptuveni cik ilgi varētu pavadīt ceļā.

—
Ziemeļlatvija

Gaismām jābūt kārtībā
Tā kā ziemā bieži iznāk braukt diennakts tumšajā laikā, jāpārliecinās, vai ar auto gaismām viss kārtībā – vai lukturos ir pietiekami kvalitatīvas spuldzes, vai gaismas ir labi noregulētas, lai nespīdinātu acīs pretimbraucējiem, kā arī lai pats braucējs pietiekami tālu varētu redzēt. Pārbaudi veic ar speciālu iekārtu, un to dara servisos, kā arī īpašu akciju laikā.
Jānomaina logu tīrāmās slotiņas. Labāk to izdarīt savlaicīgi, teiksim, reizi pusgadā, nevis gaidīt, kamēr slotiņas galīgi sažūst. Nevajag aizmirst arī par zemākai temperatūrai piemērotu logu tīrāmo šķidrumu. Der pārbaudīt, vai akumulators nav jau savu mūžu nokalpojis.

Kažoks jāvelk nost
Autobraucējam jāpadomā arī par to, kādā apģērbā viņš sēžas pie stūres. Ziemā vadīt automobili ar kažoku vai biezu jaku mugurā no drošības viedokļa nav ieteicams. Starp ķermeni un drošības jostu ļoti biezam apģērbam nevajadzētu būt. Jostai jāatrodas pēc iespējas tuvāk ķermenim, tāpēc virsdrēbes vismaz jāatpogā, iesaka eksperts. «Biezajās jakās būs kāds slānis, kur josta nepievelkas. Kritiskā situācijā vieta, ko aizņem biezais apģērbs, ar lielu spēku tiek saspiesta. Tajā mirklī mēs par 10 – 15 centimetriem ar ķermeni virzāmies uz priekšu un esam ļoti tuvu stūrei. Izšaujas gaisa spilvens, un varam savainoties.» 
Ir vēl dažādi sīkumi, par kuriem nereti aizmirstas, piemēram, iekāpjot automašīnā, no apaviem jānotīra sniegs. Citādi pedāļi kļūs slideni.

Plāno un prognozē
Ziemā ar automašīnu nevar tik strauji apstāties, strauji gāzēt, izdarīt asus manevrus. Ģeometriski līkumi virzienu nemaina, taču cilvēkam situācijā, kad mašīna slīd, ir tieksme stūri griezt daudz vairāk, nekā tas būtu nepieciešams. Tāpēc jāsamazina braukšanas ātrums, jāsāk agrāk bremzēt, jāietur lielāka distance. Svarīgi ir situāciju prognozēt.
Lielāka uzmanība jāpievērš arī maršruta plānošanai. Ja nu tomēr gadījies ar auto iestigt sniegā, pamatīga buksēšana nelīdzēs. «Riteņi «ieraksies» dziļāk, izbuksētajā rievā radīsies ledus kārtiņa. Ja, braucot pa sniegu, šķiet, ka tūliņ apstāsimies, vajag nevis sagaidīt brīdi, kad sniega auto apakšā ir tik daudz, ka tas «uzsēžas», bet gan laikus apstāties pašam,» iesaka eksperts. «Tad pabraucam nedaudz atpakaļ un ar «švunku» – uz priekšu. Ja auto jau «iesēdies», vajag mazliet parakt sniegu no riteņu apakšas uz priekšu un aizmuguri un ar iešūpošanas kustībām automašīnu iekustināt.» Tiklīdz tai ir kustība, var nedaudz pabraukt uz priekšu vai atpakaļ, pastumt sniegu – rodas izredzes tikt ārā. Tas gan prasīs laiku un lielu degvielas patēriņu. Ja pašu spēkiem neizdodas izbraukt, jāmeklē kāds, kurš var no kupenas izvilkt.
Dodoties tālākā ceļā, jāatceras pārbaudīt, vai bākā ir pietiekami degvielas un noteikti tuviniekiem jāpasaka, aptuveni cik ilgi varētu pavadīt ceļā.
—
ReKurZeme