Arvien biežāk dzirdams, ka cilvēki spriež par Latvijas pastāvēšanas jēgu un būtību. Viens iztulkojis rindas no Igaunijas konstitūcijas, kur rakstīts, ka Igaunijas valstij „.. jānodrošina igauņu tautas, valodas un kultūras saglabāšana cauri laikiem”, kāds cits savukārt prāto, ko varētu nozīmēt Krievijas Federācijas ārpolitikas eksperta Karaganova rakstītais 90-to gadu sākumā: „Krievvalodīgie iedzīvotāji – tas ir ne tikai pasīvs, bet arī varens Krievijas aktīvs. Pirmkārt, jādara viss iespējamais, lai atstātu krievvalodīgos iedzīvotājus tajos reģionos, kur tie pašreiz atrodas. Ne tikai tāpēc, ka mēs nevaram atļauties milzīga bēgļu viļņa uzņemšanu, bet arī tādēļ, ka mums tur jāatstāj ietekmes sviras ar tālāku perspektīvu.”

Dažs pat esot sācis pētīt, kā tas nākas, ka, pirms tikām uzņemti draudzīgajā padomju tautu saimē, Latvijā dzīvoja ap 200 tūkstošiem krievu, 36 tūkst. baltkrievu un 1,6 tūkst. ukraiņu, bet jau ap Maskavas olimpiādes laiku – vairāk kā 820 tūkst. krievu, 111 tūkst. baltkrievu un 66 tūkst. ukraiņu.

Līdz šim tas gandrīz nevienu neinteresēja! Katrs tik par sevi vien!

Lai arī Biedrības “Dzimtā valoda” veidotajā video klipā Jūsu acu skatieni rada skarbu cilvēku priekšstatu, vērīgākie manīs, ka no Jums staro mīlestība un patiesas rūpes par krievu… un gan jau ka arī par latviešu un citu tautu kultūrām.

Latvijas Drošības policijas viedoklis par Jūsu organizēto referenduma kampaņu izskanēja kā vareni pērkona dārdi: “..sabiedrībai būtu svarīgi, lai biedrība “Dzimtā valoda” pati atklāti uzrādītu savus finansēšanas avotus”. Bet Jūs nenobijāties…

Uzskatu, ka tik profesionālu revolucionāru rosīšanās nelielajā Latvijā gluži vienkārši ir talantu izniekošana. Jūsu pārnacionālajam skatījumam un domu vērienam daudz atbilstošāka taču būtu darbošanās plašajā Ķīnā, piemēram, ķīniešu cilvēktiesību aizsardzība Tibetā!

Daži uzskata, ka par Latvijā izvērstajām aktivitātēm Jums kāds maksā, taču es tā nedomāju. Bet kādēļ gan Jums neapsvērt iespēju nopelnīt arī naudu? Piemēram, esmu dzirdējusi, ka Krievijas austrumu daļu sāk apdzīvot arvien lielāks skaits ķīniešu, un nešaubos, ka par Latvijā gūto pieredzi divvalodības jautājumos viņi Jums dāsni atlīdzinātu.

Kas neizdevās „Saskaņai” un nebija pa spēkam „Vienotībai”, to būtībā paveicāt Jūs, brašie puiši! Latvijas tauta pēc ilgiem gadiem atkal būs vienota, jo 18. februārī ikviens saprātīgs, sevi un citus cienošs pilsonis, neatkarīgi no izcelsmes, balsos PRET divvalodību Latvijā.

Ar kopības un svētku sajūtu sirdī, Jūsu
Īvija Kalniņa

—
Tautas Forums

15. reizi notikušajā Montekarlo vēsturiskajā autorallijā Latviju pārstāvēja ne tikai Roberts Elbakjans ar „RE Autoclub” sagatavoto 1974. gada izlaiduma „Moskvitch 408”, bet arī „Russo Baltic Racing” ar vairākiem „Jaguar” spēkratiem, „Narttime” ar melnajām „Volgām”, kā arī bijušais „Latvenergo” šefs Kārlis Miķelsons/Normunds Vuguls ar 1956. gada (!) „Jaguar”. Ne Lietuva, ne Igaunija šajās sacensībās nebija pārstāvētā.

„Nešaubīgi, ka „Moskvitch” ir viena no klasisko autoralliju leģendārākajām automašīnām. Par to varējām pārliecināties arī Montekarlo, kur mūs uzrunāja kāds kungs no Somijas, atklājot, ka pirms gadiem četrdesmit nobildējis tieši moskviča lidojumu Jiveskiles rallijā,” atklāj „RE Autoclub” direktors un pilots Roberts Elbakjans. „Tieši „Moskvitch” ir lētākais variants, lai piedalītos šādā autorallijā. Pēc daudziem gadu desmitiem padomju autoindustrijas produkts moskvičs apliecināja savu izturību un gatavību konkurēt, piemēram, ar „Mercedes” automašīnām. Par to vēlreiz pārliecinājāmies arī pēdējos posmos, kad sniegotajos ceļos „Moskvitch” uzrādīja arī laukiem domātas mašīnas īpašības, dodot iespēju apsteigt sniegos iestigušos konkurentus. Prieks, ka visu ralliju izbraucām ar vienu Krievijā ražoto riepu „NIIŠP” komplektu, kas sevi apliecināja gan uz ledus, gan asfalta.”

Par čempionu absolūtajā kopvērtējumā kļuva beļģu sportists Žozē Larepē ar 1978. gadā ražoto „Opel Kadett GTE”, apsteidzot francūzi Žanu Pjēru Kopolu ar 1972. gada „Alpine-Renault A310” un norvēģi Montiju Karlanu, kurš stūrēja 1978. gada izlaiduma „Porsche 911 SC”.

Augsto 17. vietu izcīnīja Iļja Kašins („Jaguar E Coupe 4.2”, 1970.), Kārlis Miķelsons („Jaguar XK140 Coupe”, 1956.) ierindojās 31. vietā, Jānis Metmanis („GAZ Volga M21”, 1960.) – 95. vietu, Leonīds Golovanovs („Jaguar E Coupe 4.2”, 1970.) – 126. vietu, Karlīne Štāla („Jaguar E Coupe 4.2”, 1968.) – 134. vietu, Boriss Žažkovs („GAZ Volga M21”, 1960.) – 156. vietu, Roberts Elbakjans („Moskvitch 408”, 1974.) – 158. vietu, Oļegs Borisovs („GAZ Volga M21”, 1960.) – 159. vietu, Jurijs Lisenko („GAZ Volga M21”, 1960.) – 207. vietu, bet Māris Zirnis un Agris Stanevičs izstājās.

„Jau tagad, baudot atpūtas mirkļus Montekarlo viesnīcā, varu droši apgalvot, ka turpināsim sekmīgo sadarbību ar Ruslana Misikova pārstāvēto komandu „Narttime”, lai kopīgi turpinātu startus Montekarlo vēsturiskajā autorallijā. Pēc gada mēs atgriezīsimies daudz spēcīgāki un sagatavotāki, lai startētu ar moskvičiem un volgām,” nākotnes plānus jau kaļ Roberts Elbakjans, kurš šogad ar „RE Autoclub” komandu paspējis izbaudīt gan svelmi Dakāras rallijreidā Dienvidāfrikā, gan sniegu un ledu tepat Eiropā.

No 28. janvāra līdz 4. februārim autorallija dalībniekiem kopumā veica 12 no 14 plānotajiem posmiem ar laika kontroli. Divi no posmiem tika atcelti slikto laika apstākļu dēļ. Sestdien autorallija dalībnieki, braucot arī gandrīz visu iepriekšējo nakti, sasniedza Montekarlo. Autosportistus Montekarlo sagaida ne tikai apbalvošana, rezultātu apkopošana un atpūta, bet sestdienas vakarā arī īpašā pieņemšana pie Monako karalistes monarhiem.

Līdz šim „RE Autoclub” sadarbojies ar sportistiem, kuri piedalījušies vēsturiskajā Montekarlo autorallijā. Rīgā gatavoti dzinēji „SAAB” un „Lada” automašīnām, bet šis gads bija īpašs, jo prestižajā pasākumā atkārtoti debitē „Moskvitch” un „Volga” spēkrati.

„RE Autoclub” jau vairāk nekā 20 gadus ir vieni no vadošajiem sporta un apvidus automašīnu tehniskās apkopes un remonta, sporta automašīnu būves un sagatavošanas veicēji. Ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu autosportisti pat pirms pasaules mēroga sacensībām uztic savas sporta mašīnas tieši „RE Autoclub”.
—
ReKurZeme

Zemākā gaisa temperatūra Eiropā svētdienas rītā konstatēta Somijas ziemeļaustrumos – mīnus 41 grāds

Svētdienas nakts un rīts Latvijā kļuva par aukstāko kopš 2003.gada 6.janvāra – gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā pazeminājās līdz -27..-34 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra reģistrēta Vidzemē, Rīgas apkaimē un Zemgalē, liecina meteoroloģiskā informācija.

Starptautiskajā lidostā “Rīga” fiksēts 30,4 grādu sals. Saskaņā ar aģentūras BNS rīcībā esošajiem datiem, kas nav pilnīgi, tā ir zemākā šajā vietā reģistrētā gaisa temperatūra pēdējos 25 gados – kopš 1987.gada janvāra, kad sals sasniedza 31,7 grādus. Savukārt netālu uz austrumiem no galvaspilsētas gaisa temperatūra svētdienas rītā pazeminājās pat zem -33 grādiem.

Saskaņā ar uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” datiem viszemākā gaisa temperatūra reģistrēta uz A3 šosejas starp Strenčiem un Valku – mīnus 34,2 grādi, savukārt Valkā atbilstoši datiem no Igaunijai piederošās novērojumu stacijas gaiss atdzisa līdz -32,4 grādiem. Starp Garkalni un Vangažiem fiksēts 33,5 grādu sals, bet uz Rīgas apvedceļa Baltezers – Saulkalne – 32,7 grādi zem nulles. Uz Vidzemes šosejas Amatas novadā reģistrēti -32,5 grādi, pārējās stacijās, kas izvietotas uz Valkas un Vidzemes šosejas, fiksēta temperatūras pazemināšanās līdz -31..-32 grādiem. -31 grāds reģistrēts arī Aizkraukles, Ādažu, Olaines, Salaspils un Saulkrastu apkaimē.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra svētdien reģistrēta Jelgavā, Rūjienā un Vidzemes augstienes Zosēnos – attiecīgi -31,2, -31,4 un -32,9 grādi. -30 grādu atzīme tika sasniegta arī Ainažu, Alūksnes, Madonas, Skrīveru un Zīlānu (Jēkabpils) novērojumu stacijā.

Neierasti liels sals skāra arī pārējo valsti, vienīgi Latgalē gaisa temperatūra bija nedaudz augstāka nekā iepriekšējos divos rītos. Kurzemes piekrastē, izņemot Kolku, kur minimālā temperatūra bija -19,1 grāds, reģistrēti -22..-26 grādi, Liepājas lidostā – pat 27 grādu sals, savukārt Mērsragā termometra stabiņš apstājās pie -27,5 grādu atzīmes.

Latvijā saglabājas pārsvarā skaidrs laiks, nelieli mākoņi ir vietām Latgalē, kā arī dažviet piekrastē. Vietām ir dūmaka un sarma. Pūš lēns vējš, daudzviet vēja nav.

Rīgā spīd saule un pūš lēns mainīga virziena vējš. Gaisa temperatūra pilsētas centrā no rīta pazeminājās līdz -23..-25 grādiem, citviet gaiss bija aukstāks, Pierīgā reģistrēti -29..-33,5 grādi.

Maksimālā gaisa temperatūra sestdien LVĢMC novērojumu tīklā bija no -14,4 grādiem Kolkā līdz -20,6 grādiem Alūksnē, Gulbenē un Zīlānos.

Zemākā gaisa temperatūra Eiropā svētdienas rītā konstatēta Somijas ziemeļaustrumos, kur vienuviet Krievijas pierobežā sals sasniedza 41 grādu. Daudzviet Eiropā reģistrēts jauns 5.februāra aukstuma rekords, Eiropas centrālajā un rietumu daļā rekords kritis vairāk nekā simts novērojumu stacijās.

2003.gada 6.janvārī Zosēnos tika reģistrēti -37,6 grādi.

—
www.ir.lv

Saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem viszemākā gaisa temperatūra reģistrēta uz A3 šosejas starp Strenčiem un Valku – mīnus 34,2 grādi, savukārt Valkā atbilstoši datiem no Igaunijai piederošās novērojumu stacijas gaiss atdzisa līdz -32,4 grādiem. Starp Garkalni un Vangažiem fiksēts 33,5 grādu sals, bet uz Rīgas apvedceļa Baltezers – Saulkalne – 32,7 grādi zem nulles. Uz Vidzemes šosejas Amatas novadā reģistrēti -32,5 grādi, pārējās stacijās, kas izvietotas uz Valkas un Vidzemes šosejas, fiksēta temperatūras pazemināšanās līdz -31..-32 grādiem. -31 grāds reģistrēts arī Aizkraukles, Ādažu, Olaines, Salaspils un Saulkrastu apkaimē.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra svētdien reģistrēta Jelgavā, Rūjienā un Vidzemes augstienes Zosēnos – attiecīgi -31,2, -31,4 un -32,9 grādi. -30 grādu atzīme tika sasniegta arī Ainažu, Alūksnes, Madonas, Skrīveru un Zīlānu (Jēkabpils) novērojumu stacijā.

Neierasti liels sals skāra arī pārējo valsti, vienīgi Latgalē gaisa temperatūra bija nedaudz augstāka nekā iepriekšējos divos rītos. Kurzemes piekrastē, izņemot Kolku, kur minimālā temperatūra bija -19,1 grāds, reģistrēti -22..-26 grādi, Liepājas lidostā – pat 27 grādu sals, savukārt Mērsragā termometra stabiņš apstājās pie -27,5 grādu atzīmes.

Latvijā saglabājas pārsvarā skaidrs laiks, nelieli mākoņi ir vietām Latgalē, kā arī dažviet piekrastē. Vietām ir dūmaka un sarma. Pūš lēns vējš, daudzviet vēja nav.

Rīgā spīd saule un pūš lēns mainīga virziena vējš. Gaisa temperatūra pilsētas centrā no rīta pazeminājās līdz -23..-25 grādiem, citviet gaiss bija aukstāks, Pierīgā reģistrēti -29..-33,5 grādi.

Maksimālā gaisa temperatūra sestdien LVĢMC novērojumu tīklā bija no -14,4 grādiem Kolkā līdz -20,6 grādiem Alūksnē, Gulbenē un Zīlānos.

Zemākā gaisa temperatūra Eiropā svētdienas rītā konstatēta Somijas ziemeļaustrumos, kur vienuviet Krievijas pierobežā sals sasniedza 41 grādu. Daudzviet Eiropā reģistrēts jauns 5.februāra aukstuma rekords, Eiropas centrālajā un rietumu daļā rekords kritis vairāk nekā simts novērojumu stacijās.

2003.gada 6.janvārī Zosēnos tika reģistrēti -37,6 grādi.
—
Zemgales Ziņas

Ledus veidojas gar visu Latvijas piekrasti, bet mērens vējš, kas pūš no sauszemes, ledu pūš prom no krasta un neļauj veidoties vienmērīgai ledus kārtai. Piektdien Rīgas osta bija pārsvarā brīva no ledus, kuģu ceļā no Rīgas līdz Irbes šaurumam, kā arī no Irbes šauruma līdz Ventspils un Liepājas ostai bija vērojami dreifējoši ledus gabali.

Somu līča austrumos pie Sanktpēterburgas ledus biezums sasniedz 15-30 cm un strādā pieci Krievijas ledlauži, savukārt gar Somijas dienvidu piekrasti izveidojies 5-20 cm biezs ledus.

Botnijas līča ziemeļu daļu ledus pārklājis pilnībā, tā biezums ir vidēji 10-25 cm, vietām līča ziemeļu piekrastē sasniedzot 35 cm. Botnijas līcī darbojas trīs Somijas un trīs Zviedrijas ledlauži.

Citviet Baltijas jūrā ledus veidojas tikai gar piekrasti, jūras centrālajā daļā ūdens virsmas temperatūra ir +3 grādi.

Ledus sāk apgrūtināt arī Polijas un Vācijas ostu darbību, kur šaurākos un seklākos līčos izveidojusies līdz 10-20 cm bieza ledus kārta, tostarp ledus laušana sākta Hamburgas ostā.
—
Staburags

Saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem viszemākā gaisa temperatūra reģistrēta uz A3 šosejas starp Strenčiem un Valku – mīnus 34,2 grādi, savukārt Valkā atbilstoši datiem no Igaunijai piederošās novērojumu stacijas gaiss atdzisa līdz -32,4 grādiem. Starp Garkalni un Vangažiem fiksēts 33,5 grādu sals, bet uz Rīgas apvedceļa Baltezers – Saulkalne – 32,7 grādi zem nulles. Uz Vidzemes šosejas Amatas novadā reģistrēti -32,5 grādi, pārējās stacijās, kas izvietotas uz Valkas un Vidzemes šosejas, fiksēta temperatūras pazemināšanās līdz -31..-32 grādiem. -31 grāds reģistrēts arī Aizkraukles, Ādažu, Olaines, Salaspils un Saulkrastu apkaimē.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra svētdien reģistrēta Jelgavā, Rūjienā un Vidzemes augstienes Zosēnos – attiecīgi -31,2, -31,4 un -32,9 grādi. -30 grādu atzīme tika sasniegta arī Ainažu, Alūksnes, Madonas, Skrīveru un Zīlānu (Jēkabpils) novērojumu stacijā.

Neierasti liels sals skāra arī pārējo valsti, vienīgi Latgalē gaisa temperatūra bija nedaudz augstāka nekā iepriekšējos divos rītos. Kurzemes piekrastē, izņemot Kolku, kur minimālā temperatūra bija -19,1 grāds, reģistrēti -22..-26 grādi, Liepājas lidostā – pat 27 grādu sals, savukārt Mērsragā termometra stabiņš apstājās pie -27,5 grādu atzīmes.

Latvijā saglabājas pārsvarā skaidrs laiks, nelieli mākoņi ir vietām Latgalē, kā arī dažviet piekrastē. Vietām ir dūmaka un sarma. Pūš lēns vējš, daudzviet vēja nav.

Rīgā spīd saule un pūš lēns mainīga virziena vējš. Gaisa temperatūra pilsētas centrā no rīta pazeminājās līdz -23..-25 grādiem, citviet gaiss bija aukstāks, Pierīgā reģistrēti -29..-33,5 grādi.

Maksimālā gaisa temperatūra sestdien LVĢMC novērojumu tīklā bija no -14,4 grādiem Kolkā līdz -20,6 grādiem Alūksnē, Gulbenē un Zīlānos.

Zemākā gaisa temperatūra Eiropā svētdienas rītā konstatēta Somijas ziemeļaustrumos, kur vienuviet Krievijas pierobežā sals sasniedza 41 grādu. Daudzviet Eiropā reģistrēts jauns 5.februāra aukstuma rekords, Eiropas centrālajā un rietumu daļā rekords kritis vairāk nekā simts novērojumu stacijās.

2003.gada 6.janvārī Zosēnos tika reģistrēti -37,6 grādi.
—
ReKurZeme