Kā raksta laikraksts “Dienas Bizness”, tā Vides aizardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paredz referendumu rīkošanas iespēju pašvaldībās, vērtē vairāki aptaujātie eksperti.

Pašreizējo likumprojekta redakciju kritizē investoru pārstāvji. “Ja ir pieļaujams sasaukt pašvaldības referendumu nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai un ja publiskajā apspriešanā nodotu jautājumu var virzīt uz referendumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus, tas ir ceļš uz pilnīgu ražošanas objektu būvniecības aizliegumu, pakļaujoties iedzīvotāju mazākuma interesēm,” akcentē vairāku investīciju projektu attīstības vadītāja, juriste Anita Lancmane.

Viņa savu sacīto pamato ar to, ka, ja jebkurai būvniecības iecerei, kas nav paredzēta iedzīvotāju ģimenes vajadzībām, ir ar likumu noteikta prasība obligāti rīkot publisko apspriešanu, tad referendumi būs ikdienas parādība un paildzinās būvniecības ieceres realizāciju vēl par pāris mēnešiem.

“Prasība, ka ir pietiekami, ja pret projektu iestājas no 7% līdz 15% balsojušo iedzīvotāju (tas ir pieprasa rīkot referendumu), rada situāciju, ka cilvēki, kuri ir “profesionāli protestētāji pret jebkādu ražošanu”, uzspiedīs savu viedokli pārējiem,” skaidro Lancmane. Viņasprāt, lielākoties tas izpaudīsies tā, ka šie cilvēki nobalsos organizēti “pret”, bet pārējie neatnāks.

“Vai tā ir paredzēts valstī ieviest tiesisko paļāvību, ka, ja tu esi iegādājies īpašumu, kuram teritorijas plānojumā ir noteikts lietošanas mērķis un tu par to maksā nekustamā īpašuma nodokli, tomēr nevari realizēt biznesa ideju tikai tāpēc, ka 7%-15% iedzīvotāju, kuri dzīvo novada pretējā galā, var nobalsot pret tavu ieceri ? Kālab gan tad bija vajadzīgs teritorijas plānojums – lai dotu cilvēkiem kārtējo ilūziju, ka viņu tiesības rīkoties ar īpašumu ir aizsargātas?” savu sašutumu pauž Lancmane.

Viņai šķiet, ka šī projekta mērķis ir nodrošināt, lai turpinātos stagnācija un pašvaldības vadība varētu izdabāt vēlētājiem. “Šādā gadījumā ietekmes uz vidi novērtējumam zūd jēga un tā vietā stājas iedzīvotāju iegribas,” akcentē Lancmane.

“Referendums pašvaldībās ir lieka naudas izšķiešana, jo ir taču daudz citu neatliekamu vajadzību, kam novirzīt naudu,” ideju vērtē Metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmēju asociācijas valdes loceklis Armands Krūze. Viņš prognozē, ka, piemēram, Jūrmala dzīvos nemitīgā parakstu vākšanā par kārtējo referendumu.

“Pašreizējā likumprojekta normas būs papildu administratīvais šķērslis iecerēto projektu realizācijai, un tas ir pretēji iecerētajai reformai jaunajā būvniecības likumprojektā, turklāt sadārdzinās un paildzinās būvniecību,” brīdina Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Viņaprāt, tādējādi samazināsies prognozējamība, jo nav vairs nekādas nozīmes un jēgas no apstiprināta teritorijas attīstības plāna.

Galvenās bažas ir par referenduma finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetu, var secināt no Latvijas Pašvaldību savienības vadītāja Andra Jaunsleiņa teiktā. Viņš norāda, ka vispirms būtu nepieciešams Satversmes tiesas atzinums, vai lieta, par ko ir ierosināts referendums, ir likumīga. Ja ir ierosināta kāda lieta, kas ietekmē pašvaldību budžetu, tad jābūt aprēķiniem, cik tā maksātu.

Nākamais ir jautājums par to, no kāda budžeta referendumu finansē. Ja finansējumam jānāk no pašvaldību budžeta (tā paredz likumprojekts), tad to būtu grūti organizēt gada vidū, bet faktiski varētu risināt nākamajā gadā.

Savukārt, “ja tiek pieņemts lēmums par kādas lietas realizāciju, kam ir finansiālā ietekme, tad to var realizēt tikai tad, kad to var iestrādāt budžetā”, un tas atkal nozīmē laika nobīdi, saka Jaunsleinis.

“Uzskatu, ka viennozīmīgi ir nepieciešams dot pašvaldības iedzīvotājiem juridisku risinājumu, kā atlaist domi, ja esošais domes sastāvs nestrādā vai rīkojas pretēji lielākajai daļai pašvaldības iedzīvotāju interesēm. Ierosinātāju skaita slieksnim tomēr būtu jābūt vismaz 30%-50% no balsstiesīgajiem, lai par katru kādai iedzīvotāju grupai nepopulāru lēmumu nevarētu ierosināt domes atlaišanu,” domes atlaišanas iespējas vērtē advokātu biroja “Lextal” partneris Armands Jaunzars.

Viņš kategoriski nepiekrīt referendumiem saistībā ar infrastruktūras objektiem un galvenais – publiskajā apspriešanā nodotu jautājumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus.

“Uzskatu, ka tas radīs tikai vēl papildu birokrātisko slogu gan vietējiem uzņēmējiem, gan ārvalstu investoriem,” savu nostāju pauž Jaunzars.

Viņaprāt, esošie normatīvie akti (vispārīgie būvnoteikumi, likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” u.c.) jau tā dod iespēju visiem pēc kārtas pārsūdzēt, pamatoti vai nepamatoti, trešajām personām izdotus administratīvus aktus, kas padara ražošanas vai citu objektu būvniecību praktiski nerealizējamu, ja kādam uz to ir “zobs”.

“Uzskatu, ka no publiskajām apspriešanām būvniecības nozarē būtu jāatsakās vispār, nevis vēl jādod iespēja rīkot referendumus. Tas būtu pilnīgs absurds un pašvaldības līdzekļu izšķiešana,” akcentē jurists.
—
City24.lv

Rīgas domes priekššedētāja Nila Ušakova (SC) padomnieka Ērika Teilāna dzīvesbiedrei daļēji piederoša brokeru firma bez konkursa tikusi pie tiesībām sniegt pakalpojumus vairākām pašvaldībai piederošajām kapitālsabiedrībām, svētdien vēsta LTV raidījums “De Facto”.
—
Delfi

Kā raksta laikraksts “Dienas Bizness”, tā Vides aizardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paredz referendumu rīkošanas iespēju pašvaldībās, vērtē vairāki aptaujātie eksperti.

Pašreizējo likumprojekta redakciju kritizē investoru pārstāvji. “Ja ir pieļaujams sasaukt pašvaldības referendumu nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai un ja publiskajā apspriešanā nodotu jautājumu var virzīt uz referendumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus, tas ir ceļš uz pilnīgu ražošanas objektu būvniecības aizliegumu, pakļaujoties iedzīvotāju mazākuma interesēm,” akcentē vairāku investīciju projektu attīstības vadītāja, juriste Anita Lancmane.

Viņa savu sacīto pamato ar to, ka, ja jebkurai būvniecības iecerei, kas nav paredzēta iedzīvotāju ģimenes vajadzībām, ir ar likumu noteikta prasība obligāti rīkot publisko apspriešanu, tad referendumi būs ikdienas parādība un paildzinās būvniecības ieceres realizāciju vēl par pāris mēnešiem.

“Prasība, ka ir pietiekami, ja pret projektu iestājas no 7% līdz 15% balsojušo iedzīvotāju (tas ir pieprasa rīkot referendumu), rada situāciju, ka cilvēki, kuri ir “profesionāli protestētāji pret jebkādu ražošanu”, uzspiedīs savu viedokli pārējiem,” skaidro Lancmane. Viņasprāt, lielākoties tas izpaudīsies tā, ka šie cilvēki nobalsos organizēti “pret”, bet pārējie neatnāks.

“Vai tā ir paredzēts valstī ieviest tiesisko paļāvību, ka, ja tu esi iegādājies īpašumu, kuram teritorijas plānojumā ir noteikts lietošanas mērķis un tu par to maksā nekustamā īpašuma nodokli, tomēr nevari realizēt biznesa ideju tikai tāpēc, ka 7%-15% iedzīvotāju, kuri dzīvo novada pretējā galā, var nobalsot pret tavu ieceri ? Kālab gan tad bija vajadzīgs teritorijas plānojums – lai dotu cilvēkiem kārtējo ilūziju, ka viņu tiesības rīkoties ar īpašumu ir aizsargātas?” savu sašutumu pauž Lancmane.

Viņai šķiet, ka šī projekta mērķis ir nodrošināt, lai turpinātos stagnācija un pašvaldības vadība varētu izdabāt vēlētājiem. “Šādā gadījumā ietekmes uz vidi novērtējumam zūd jēga un tā vietā stājas iedzīvotāju iegribas,” akcentē Lancmane.

“Referendums pašvaldībās ir lieka naudas izšķiešana, jo ir taču daudz citu neatliekamu vajadzību, kam novirzīt naudu,” ideju vērtē Metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmēju asociācijas valdes loceklis Armands Krūze. Viņš prognozē, ka, piemēram, Jūrmala dzīvos nemitīgā parakstu vākšanā par kārtējo referendumu.

“Pašreizējā likumprojekta normas būs papildu administratīvais šķērslis iecerēto projektu realizācijai, un tas ir pretēji iecerētajai reformai jaunajā būvniecības likumprojektā, turklāt sadārdzinās un paildzinās būvniecību,” brīdina Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Viņaprāt, tādējādi samazināsies prognozējamība, jo nav vairs nekādas nozīmes un jēgas no apstiprināta teritorijas attīstības plāna.

Galvenās bažas ir par referenduma finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetu, var secināt no Latvijas Pašvaldību savienības vadītāja Andra Jaunsleiņa teiktā. Viņš norāda, ka vispirms būtu nepieciešams Satversmes tiesas atzinums, vai lieta, par ko ir ierosināts referendums, ir likumīga. Ja ir ierosināta kāda lieta, kas ietekmē pašvaldību budžetu, tad jābūt aprēķiniem, cik tā maksātu.

Nākamais ir jautājums par to, no kāda budžeta referendumu finansē. Ja finansējumam jānāk no pašvaldību budžeta (tā paredz likumprojekts), tad to būtu grūti organizēt gada vidū, bet faktiski varētu risināt nākamajā gadā.

Savukārt, “ja tiek pieņemts lēmums par kādas lietas realizāciju, kam ir finansiālā ietekme, tad to var realizēt tikai tad, kad to var iestrādāt budžetā”, un tas atkal nozīmē laika nobīdi, saka Jaunsleinis.

“Uzskatu, ka viennozīmīgi ir nepieciešams dot pašvaldības iedzīvotājiem juridisku risinājumu, kā atlaist domi, ja esošais domes sastāvs nestrādā vai rīkojas pretēji lielākajai daļai pašvaldības iedzīvotāju interesēm. Ierosinātāju skaita slieksnim tomēr būtu jābūt vismaz 30%-50% no balsstiesīgajiem, lai par katru kādai iedzīvotāju grupai nepopulāru lēmumu nevarētu ierosināt domes atlaišanu,” domes atlaišanas iespējas vērtē advokātu biroja “Lextal” partneris Armands Jaunzars.

Viņš kategoriski nepiekrīt referendumiem saistībā ar infrastruktūras objektiem un galvenais – publiskajā apspriešanā nodotu jautājumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus.

“Uzskatu, ka tas radīs tikai vēl papildu birokrātisko slogu gan vietējiem uzņēmējiem, gan ārvalstu investoriem,” savu nostāju pauž Jaunzars.

Viņaprāt, esošie normatīvie akti (vispārīgie būvnoteikumi, likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” u.c.) jau tā dod iespēju visiem pēc kārtas pārsūdzēt, pamatoti vai nepamatoti, trešajām personām izdotus administratīvus aktus, kas padara ražošanas vai citu objektu būvniecību praktiski nerealizējamu, ja kādam uz to ir “zobs”.

“Uzskatu, ka no publiskajām apspriešanām būvniecības nozarē būtu jāatsakās vispār, nevis vēl jādod iespēja rīkot referendumus. Tas būtu pilnīgs absurds un pašvaldības līdzekļu izšķiešana,” akcentē jurists.
—
City24.lv

Kā raksta laikraksts “Dienas Bizness”, tā Vides aizardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paredz referendumu rīkošanas iespēju pašvaldībās, vērtē vairāki aptaujātie eksperti.

Pašreizējo likumprojekta redakciju kritizē investoru pārstāvji. “Ja ir pieļaujams sasaukt pašvaldības referendumu nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai un ja publiskajā apspriešanā nodotu jautājumu var virzīt uz referendumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus, tas ir ceļš uz pilnīgu ražošanas objektu būvniecības aizliegumu, pakļaujoties iedzīvotāju mazākuma interesēm,” akcentē vairāku investīciju projektu attīstības vadītāja, juriste Anita Lancmane.

Viņa savu sacīto pamato ar to, ka, ja jebkurai būvniecības iecerei, kas nav paredzēta iedzīvotāju ģimenes vajadzībām, ir ar likumu noteikta prasība obligāti rīkot publisko apspriešanu, tad referendumi būs ikdienas parādība un paildzinās būvniecības ieceres realizāciju vēl par pāris mēnešiem.

“Prasība, ka ir pietiekami, ja pret projektu iestājas no 7% līdz 15% balsojušo iedzīvotāju (tas ir pieprasa rīkot referendumu), rada situāciju, ka cilvēki, kuri ir “profesionāli protestētāji pret jebkādu ražošanu”, uzspiedīs savu viedokli pārējiem,” skaidro Lancmane. Viņasprāt, lielākoties tas izpaudīsies tā, ka šie cilvēki nobalsos organizēti “pret”, bet pārējie neatnāks.

“Vai tā ir paredzēts valstī ieviest tiesisko paļāvību, ka, ja tu esi iegādājies īpašumu, kuram teritorijas plānojumā ir noteikts lietošanas mērķis un tu par to maksā nekustamā īpašuma nodokli, tomēr nevari realizēt biznesa ideju tikai tāpēc, ka 7%-15% iedzīvotāju, kuri dzīvo novada pretējā galā, var nobalsot pret tavu ieceri ? Kālab gan tad bija vajadzīgs teritorijas plānojums – lai dotu cilvēkiem kārtējo ilūziju, ka viņu tiesības rīkoties ar īpašumu ir aizsargātas?” savu sašutumu pauž Lancmane.

Viņai šķiet, ka šī projekta mērķis ir nodrošināt, lai turpinātos stagnācija un pašvaldības vadība varētu izdabāt vēlētājiem. “Šādā gadījumā ietekmes uz vidi novērtējumam zūd jēga un tā vietā stājas iedzīvotāju iegribas,” akcentē Lancmane.

“Referendums pašvaldībās ir lieka naudas izšķiešana, jo ir taču daudz citu neatliekamu vajadzību, kam novirzīt naudu,” ideju vērtē Metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmēju asociācijas valdes loceklis Armands Krūze. Viņš prognozē, ka, piemēram, Jūrmala dzīvos nemitīgā parakstu vākšanā par kārtējo referendumu.

“Pašreizējā likumprojekta normas būs papildu administratīvais šķērslis iecerēto projektu realizācijai, un tas ir pretēji iecerētajai reformai jaunajā būvniecības likumprojektā, turklāt sadārdzinās un paildzinās būvniecību,” brīdina Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Viņaprāt, tādējādi samazināsies prognozējamība, jo nav vairs nekādas nozīmes un jēgas no apstiprināta teritorijas attīstības plāna.

Galvenās bažas ir par referenduma finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetu, var secināt no Latvijas Pašvaldību savienības vadītāja Andra Jaunsleiņa teiktā. Viņš norāda, ka vispirms būtu nepieciešams Satversmes tiesas atzinums, vai lieta, par ko ir ierosināts referendums, ir likumīga. Ja ir ierosināta kāda lieta, kas ietekmē pašvaldību budžetu, tad jābūt aprēķiniem, cik tā maksātu.

Nākamais ir jautājums par to, no kāda budžeta referendumu finansē. Ja finansējumam jānāk no pašvaldību budžeta (tā paredz likumprojekts), tad to būtu grūti organizēt gada vidū, bet faktiski varētu risināt nākamajā gadā.

Savukārt, “ja tiek pieņemts lēmums par kādas lietas realizāciju, kam ir finansiālā ietekme, tad to var realizēt tikai tad, kad to var iestrādāt budžetā”, un tas atkal nozīmē laika nobīdi, saka Jaunsleinis.

“Uzskatu, ka viennozīmīgi ir nepieciešams dot pašvaldības iedzīvotājiem juridisku risinājumu, kā atlaist domi, ja esošais domes sastāvs nestrādā vai rīkojas pretēji lielākajai daļai pašvaldības iedzīvotāju interesēm. Ierosinātāju skaita slieksnim tomēr būtu jābūt vismaz 30%-50% no balsstiesīgajiem, lai par katru kādai iedzīvotāju grupai nepopulāru lēmumu nevarētu ierosināt domes atlaišanu,” domes atlaišanas iespējas vērtē advokātu biroja “Lextal” partneris Armands Jaunzars.

Viņš kategoriski nepiekrīt referendumiem saistībā ar infrastruktūras objektiem un galvenais – publiskajā apspriešanā nodotu jautājumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus.

“Uzskatu, ka tas radīs tikai vēl papildu birokrātisko slogu gan vietējiem uzņēmējiem, gan ārvalstu investoriem,” savu nostāju pauž Jaunzars.

Viņaprāt, esošie normatīvie akti (vispārīgie būvnoteikumi, likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” u.c.) jau tā dod iespēju visiem pēc kārtas pārsūdzēt, pamatoti vai nepamatoti, trešajām personām izdotus administratīvus aktus, kas padara ražošanas vai citu objektu būvniecību praktiski nerealizējamu, ja kādam uz to ir “zobs”.

“Uzskatu, ka no publiskajām apspriešanām būvniecības nozarē būtu jāatsakās vispār, nevis vēl jādod iespēja rīkot referendumus. Tas būtu pilnīgs absurds un pašvaldības līdzekļu izšķiešana,” akcentē jurists.
—
City24.lv