Kā raksta laikraksts “Dienas Bizness”, tā Vides aizardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paredz referendumu rīkošanas iespēju pašvaldībās, vērtē vairāki aptaujātie eksperti.

Pašreizējo likumprojekta redakciju kritizē investoru pārstāvji. “Ja ir pieļaujams sasaukt pašvaldības referendumu nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai un ja publiskajā apspriešanā nodotu jautājumu var virzīt uz referendumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus, tas ir ceļš uz pilnīgu ražošanas objektu būvniecības aizliegumu, pakļaujoties iedzīvotāju mazākuma interesēm,” akcentē vairāku investīciju projektu attīstības vadītāja, juriste Anita Lancmane.

Viņa savu sacīto pamato ar to, ka, ja jebkurai būvniecības iecerei, kas nav paredzēta iedzīvotāju ģimenes vajadzībām, ir ar likumu noteikta prasība obligāti rīkot publisko apspriešanu, tad referendumi būs ikdienas parādība un paildzinās būvniecības ieceres realizāciju vēl par pāris mēnešiem.

“Prasība, ka ir pietiekami, ja pret projektu iestājas no 7% līdz 15% balsojušo iedzīvotāju (tas ir pieprasa rīkot referendumu), rada situāciju, ka cilvēki, kuri ir “profesionāli protestētāji pret jebkādu ražošanu”, uzspiedīs savu viedokli pārējiem,” skaidro Lancmane. Viņasprāt, lielākoties tas izpaudīsies tā, ka šie cilvēki nobalsos organizēti “pret”, bet pārējie neatnāks.

“Vai tā ir paredzēts valstī ieviest tiesisko paļāvību, ka, ja tu esi iegādājies īpašumu, kuram teritorijas plānojumā ir noteikts lietošanas mērķis un tu par to maksā nekustamā īpašuma nodokli, tomēr nevari realizēt biznesa ideju tikai tāpēc, ka 7%-15% iedzīvotāju, kuri dzīvo novada pretējā galā, var nobalsot pret tavu ieceri ? Kālab gan tad bija vajadzīgs teritorijas plānojums – lai dotu cilvēkiem kārtējo ilūziju, ka viņu tiesības rīkoties ar īpašumu ir aizsargātas?” savu sašutumu pauž Lancmane.

Viņai šķiet, ka šī projekta mērķis ir nodrošināt, lai turpinātos stagnācija un pašvaldības vadība varētu izdabāt vēlētājiem. “Šādā gadījumā ietekmes uz vidi novērtējumam zūd jēga un tā vietā stājas iedzīvotāju iegribas,” akcentē Lancmane.

“Referendums pašvaldībās ir lieka naudas izšķiešana, jo ir taču daudz citu neatliekamu vajadzību, kam novirzīt naudu,” ideju vērtē Metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmēju asociācijas valdes loceklis Armands Krūze. Viņš prognozē, ka, piemēram, Jūrmala dzīvos nemitīgā parakstu vākšanā par kārtējo referendumu.

“Pašreizējā likumprojekta normas būs papildu administratīvais šķērslis iecerēto projektu realizācijai, un tas ir pretēji iecerētajai reformai jaunajā būvniecības likumprojektā, turklāt sadārdzinās un paildzinās būvniecību,” brīdina Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Viņaprāt, tādējādi samazināsies prognozējamība, jo nav vairs nekādas nozīmes un jēgas no apstiprināta teritorijas attīstības plāna.

Galvenās bažas ir par referenduma finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetu, var secināt no Latvijas Pašvaldību savienības vadītāja Andra Jaunsleiņa teiktā. Viņš norāda, ka vispirms būtu nepieciešams Satversmes tiesas atzinums, vai lieta, par ko ir ierosināts referendums, ir likumīga. Ja ir ierosināta kāda lieta, kas ietekmē pašvaldību budžetu, tad jābūt aprēķiniem, cik tā maksātu.

Nākamais ir jautājums par to, no kāda budžeta referendumu finansē. Ja finansējumam jānāk no pašvaldību budžeta (tā paredz likumprojekts), tad to būtu grūti organizēt gada vidū, bet faktiski varētu risināt nākamajā gadā.

Savukārt, “ja tiek pieņemts lēmums par kādas lietas realizāciju, kam ir finansiālā ietekme, tad to var realizēt tikai tad, kad to var iestrādāt budžetā”, un tas atkal nozīmē laika nobīdi, saka Jaunsleinis.

“Uzskatu, ka viennozīmīgi ir nepieciešams dot pašvaldības iedzīvotājiem juridisku risinājumu, kā atlaist domi, ja esošais domes sastāvs nestrādā vai rīkojas pretēji lielākajai daļai pašvaldības iedzīvotāju interesēm. Ierosinātāju skaita slieksnim tomēr būtu jābūt vismaz 30%-50% no balsstiesīgajiem, lai par katru kādai iedzīvotāju grupai nepopulāru lēmumu nevarētu ierosināt domes atlaišanu,” domes atlaišanas iespējas vērtē advokātu biroja “Lextal” partneris Armands Jaunzars.

Viņš kategoriski nepiekrīt referendumiem saistībā ar infrastruktūras objektiem un galvenais – publiskajā apspriešanā nodotu jautājumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus.

“Uzskatu, ka tas radīs tikai vēl papildu birokrātisko slogu gan vietējiem uzņēmējiem, gan ārvalstu investoriem,” savu nostāju pauž Jaunzars.

Viņaprāt, esošie normatīvie akti (vispārīgie būvnoteikumi, likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” u.c.) jau tā dod iespēju visiem pēc kārtas pārsūdzēt, pamatoti vai nepamatoti, trešajām personām izdotus administratīvus aktus, kas padara ražošanas vai citu objektu būvniecību praktiski nerealizējamu, ja kādam uz to ir “zobs”.

“Uzskatu, ka no publiskajām apspriešanām būvniecības nozarē būtu jāatsakās vispār, nevis vēl jādod iespēja rīkot referendumus. Tas būtu pilnīgs absurds un pašvaldības līdzekļu izšķiešana,” akcentē jurists.
—
City24.lv

Arvien biežāk dzirdams, ka cilvēki spriež par Latvijas pastāvēšanas jēgu un būtību. Viens iztulkojis rindas no Igaunijas konstitūcijas, kur rakstīts, ka Igaunijas valstij „.. jānodrošina igauņu tautas, valodas un kultūras saglabāšana cauri laikiem”, kāds cits savukārt prāto, ko varētu nozīmēt Krievijas Federācijas ārpolitikas eksperta Karaganova rakstītais 90-to gadu sākumā: „Krievvalodīgie iedzīvotāji – tas ir ne tikai pasīvs, bet arī varens Krievijas aktīvs. Pirmkārt, jādara viss iespējamais, lai atstātu krievvalodīgos iedzīvotājus tajos reģionos, kur tie pašreiz atrodas. Ne tikai tāpēc, ka mēs nevaram atļauties milzīga bēgļu viļņa uzņemšanu, bet arī tādēļ, ka mums tur jāatstāj ietekmes sviras ar tālāku perspektīvu.”

Dažs pat esot sācis pētīt, kā tas nākas, ka, pirms tikām uzņemti draudzīgajā padomju tautu saimē, Latvijā dzīvoja ap 200 tūkstošiem krievu, 36 tūkst. baltkrievu un 1,6 tūkst. ukraiņu, bet jau ap Maskavas olimpiādes laiku – vairāk kā 820 tūkst. krievu, 111 tūkst. baltkrievu un 66 tūkst. ukraiņu.

Līdz šim tas gandrīz nevienu neinteresēja! Katrs tik par sevi vien!

Lai arī Biedrības “Dzimtā valoda” veidotajā video klipā Jūsu acu skatieni rada skarbu cilvēku priekšstatu, vērīgākie manīs, ka no Jums staro mīlestība un patiesas rūpes par krievu… un gan jau ka arī par latviešu un citu tautu kultūrām.

Latvijas Drošības policijas viedoklis par Jūsu organizēto referenduma kampaņu izskanēja kā vareni pērkona dārdi: “..sabiedrībai būtu svarīgi, lai biedrība “Dzimtā valoda” pati atklāti uzrādītu savus finansēšanas avotus”. Bet Jūs nenobijāties…

Uzskatu, ka tik profesionālu revolucionāru rosīšanās nelielajā Latvijā gluži vienkārši ir talantu izniekošana. Jūsu pārnacionālajam skatījumam un domu vērienam daudz atbilstošāka taču būtu darbošanās plašajā Ķīnā, piemēram, ķīniešu cilvēktiesību aizsardzība Tibetā!

Daži uzskata, ka par Latvijā izvērstajām aktivitātēm Jums kāds maksā, taču es tā nedomāju. Bet kādēļ gan Jums neapsvērt iespēju nopelnīt arī naudu? Piemēram, esmu dzirdējusi, ka Krievijas austrumu daļu sāk apdzīvot arvien lielāks skaits ķīniešu, un nešaubos, ka par Latvijā gūto pieredzi divvalodības jautājumos viņi Jums dāsni atlīdzinātu.

Kas neizdevās „Saskaņai” un nebija pa spēkam „Vienotībai”, to būtībā paveicāt Jūs, brašie puiši! Latvijas tauta pēc ilgiem gadiem atkal būs vienota, jo 18. februārī ikviens saprātīgs, sevi un citus cienošs pilsonis, neatkarīgi no izcelsmes, balsos PRET divvalodību Latvijā.

Ar kopības un svētku sajūtu sirdī, Jūsu
Īvija Kalniņa

—
Tautas Forums

Kolīdz rietumvalstis piekāpjas, Krievijas prasības tikai aug un aug,

Starptautiskā sabiedrība asi kritizējusi Krievijas un Ķīnas veto ANO Drošības padomes rezolūcijai Sīrijas jautājumā. Īpašu nosodījumu šai sakarā izpelnījusies Krievija.

Vairāki diplomāti izteikušies, ka pēdējo mēnešu laikā Maskavas uzvedība ANO Drošības padomē kļuvusi sevišķi izaicinoša, vaicājot, vai tas vērtējams tikai konkrētu jautājumu kontekstā, vai arī saistīts ar paredzamo premjerministra Vladimira Putina atgriešanos prezidenta krēslā, ziņo LETA/AFP.

Arī pašas Sīrijas opozīcija, kas ziņo par 57 jauniem prezidenta Bašara al Asada režīma upuriem, šo veto vērtējusi kā “licenci slepkavošanai”.

Kā norāda rietumvalstu līderi un eksperti, Maskava un Pekina ar savu balsojumu “piesedz” Damasku, ļaujot tai turpināt nogalināt opozīcijas protestētājus.

“Visas asinis, kas vēl tiks izlietas, būs uz mūsu sirdsapziņas,” izteikusies ASV vēstniece Apvienoto nāciju Organizācijā Sjūzena Raisa.

“Krievijas valdība ne vien nepiedodamā kārtā apbruņo šādu valdību, kas apkauj pati savu tautu, bet nodrošina tai diplomātisku aizsegu,” sacījis cilvēktiesību organizācijas “Human Rights Watch” eksperts Filips Bolopions.

“Kolīdz rietumvalstis piekāpjas, Krievijas prasības tikai aug un aug, kamēr Sīrijas režīms turpina slepkavot,” piebildis Vašingtonas Tuvo Austrumu politikas institūta speciālists Endrū Teiblers.

Kā ziņots, lai gan pārējie 13 Drošības padomes locekļi sestdien balsoja par Eiropas valstu un Arābu līgas piedāvāto rezolūcijas projektu, kurā bija izteikta prasība Asada režīmam pārtraukt mēģinājumus ar varu apspiest opozīciju, Krievija un Ķīna jau otro reizi pēc kārtas rezolūciju bloķēja, izmantojot savas veto tiesības.

Iepriekšējo reizi abas valstis savas veto tiesības Sīrijas jautājumā izmantoja pagājušā gada 5.oktobrī.

Tikmēr Indija un Dienvidāfrika, kas 5.oktobra balsojumā atturējās, jauno rezolūcijas projektu atbalstīja.

Maskavu un Pekinu nosodījušas arī arābu valstis.

—
www.ir.lv

Kārtējos zaudējumus Baltijas līgas handbolā spēlēs svētdien piedzīvoja abi turnīrā pārstāvētie Latvijas klubi – Dobeles “Tenax” un LSPA.
—
Delfi

Apple iOS platforma netika izvēlēta pavisam vienkāršu iemeslu dēļ – šīs operētājsistēmas kods nav atvērts, tādēļ modificēšana un drošības uzlabojumi nav iespējami. Protams, Apple koda piekļuvi nedotu pat ASV valdībai un militārajiem spēkiem, lai gan teorētiski tas ir iespējams.

Cik zināms, valdība un militārie spēki ikdienā izmantos parastas, ikvienam nopērkamas Android ierīces ar vairākiem programmatūras uzlabojumiem, lai padarītu tās drošākas.

—
BOOT.Lv

Kā raksta laikraksts “Dienas Bizness”, tā Vides aizardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paredz referendumu rīkošanas iespēju pašvaldībās, vērtē vairāki aptaujātie eksperti.

Pašreizējo likumprojekta redakciju kritizē investoru pārstāvji. “Ja ir pieļaujams sasaukt pašvaldības referendumu nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai un ja publiskajā apspriešanā nodotu jautājumu var virzīt uz referendumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus, tas ir ceļš uz pilnīgu ražošanas objektu būvniecības aizliegumu, pakļaujoties iedzīvotāju mazākuma interesēm,” akcentē vairāku investīciju projektu attīstības vadītāja, juriste Anita Lancmane.

Viņa savu sacīto pamato ar to, ka, ja jebkurai būvniecības iecerei, kas nav paredzēta iedzīvotāju ģimenes vajadzībām, ir ar likumu noteikta prasība obligāti rīkot publisko apspriešanu, tad referendumi būs ikdienas parādība un paildzinās būvniecības ieceres realizāciju vēl par pāris mēnešiem.

“Prasība, ka ir pietiekami, ja pret projektu iestājas no 7% līdz 15% balsojušo iedzīvotāju (tas ir pieprasa rīkot referendumu), rada situāciju, ka cilvēki, kuri ir “profesionāli protestētāji pret jebkādu ražošanu”, uzspiedīs savu viedokli pārējiem,” skaidro Lancmane. Viņasprāt, lielākoties tas izpaudīsies tā, ka šie cilvēki nobalsos organizēti “pret”, bet pārējie neatnāks.

“Vai tā ir paredzēts valstī ieviest tiesisko paļāvību, ka, ja tu esi iegādājies īpašumu, kuram teritorijas plānojumā ir noteikts lietošanas mērķis un tu par to maksā nekustamā īpašuma nodokli, tomēr nevari realizēt biznesa ideju tikai tāpēc, ka 7%-15% iedzīvotāju, kuri dzīvo novada pretējā galā, var nobalsot pret tavu ieceri ? Kālab gan tad bija vajadzīgs teritorijas plānojums – lai dotu cilvēkiem kārtējo ilūziju, ka viņu tiesības rīkoties ar īpašumu ir aizsargātas?” savu sašutumu pauž Lancmane.

Viņai šķiet, ka šī projekta mērķis ir nodrošināt, lai turpinātos stagnācija un pašvaldības vadība varētu izdabāt vēlētājiem. “Šādā gadījumā ietekmes uz vidi novērtējumam zūd jēga un tā vietā stājas iedzīvotāju iegribas,” akcentē Lancmane.

“Referendums pašvaldībās ir lieka naudas izšķiešana, jo ir taču daudz citu neatliekamu vajadzību, kam novirzīt naudu,” ideju vērtē Metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmēju asociācijas valdes loceklis Armands Krūze. Viņš prognozē, ka, piemēram, Jūrmala dzīvos nemitīgā parakstu vākšanā par kārtējo referendumu.

“Pašreizējā likumprojekta normas būs papildu administratīvais šķērslis iecerēto projektu realizācijai, un tas ir pretēji iecerētajai reformai jaunajā būvniecības likumprojektā, turklāt sadārdzinās un paildzinās būvniecību,” brīdina Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Viņaprāt, tādējādi samazināsies prognozējamība, jo nav vairs nekādas nozīmes un jēgas no apstiprināta teritorijas attīstības plāna.

Galvenās bažas ir par referenduma finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetu, var secināt no Latvijas Pašvaldību savienības vadītāja Andra Jaunsleiņa teiktā. Viņš norāda, ka vispirms būtu nepieciešams Satversmes tiesas atzinums, vai lieta, par ko ir ierosināts referendums, ir likumīga. Ja ir ierosināta kāda lieta, kas ietekmē pašvaldību budžetu, tad jābūt aprēķiniem, cik tā maksātu.

Nākamais ir jautājums par to, no kāda budžeta referendumu finansē. Ja finansējumam jānāk no pašvaldību budžeta (tā paredz likumprojekts), tad to būtu grūti organizēt gada vidū, bet faktiski varētu risināt nākamajā gadā.

Savukārt, “ja tiek pieņemts lēmums par kādas lietas realizāciju, kam ir finansiālā ietekme, tad to var realizēt tikai tad, kad to var iestrādāt budžetā”, un tas atkal nozīmē laika nobīdi, saka Jaunsleinis.

“Uzskatu, ka viennozīmīgi ir nepieciešams dot pašvaldības iedzīvotājiem juridisku risinājumu, kā atlaist domi, ja esošais domes sastāvs nestrādā vai rīkojas pretēji lielākajai daļai pašvaldības iedzīvotāju interesēm. Ierosinātāju skaita slieksnim tomēr būtu jābūt vismaz 30%-50% no balsstiesīgajiem, lai par katru kādai iedzīvotāju grupai nepopulāru lēmumu nevarētu ierosināt domes atlaišanu,” domes atlaišanas iespējas vērtē advokātu biroja “Lextal” partneris Armands Jaunzars.

Viņš kategoriski nepiekrīt referendumiem saistībā ar infrastruktūras objektiem un galvenais – publiskajā apspriešanā nodotu jautājumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus.

“Uzskatu, ka tas radīs tikai vēl papildu birokrātisko slogu gan vietējiem uzņēmējiem, gan ārvalstu investoriem,” savu nostāju pauž Jaunzars.

Viņaprāt, esošie normatīvie akti (vispārīgie būvnoteikumi, likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” u.c.) jau tā dod iespēju visiem pēc kārtas pārsūdzēt, pamatoti vai nepamatoti, trešajām personām izdotus administratīvus aktus, kas padara ražošanas vai citu objektu būvniecību praktiski nerealizējamu, ja kādam uz to ir “zobs”.

“Uzskatu, ka no publiskajām apspriešanām būvniecības nozarē būtu jāatsakās vispār, nevis vēl jādod iespēja rīkot referendumus. Tas būtu pilnīgs absurds un pašvaldības līdzekļu izšķiešana,” akcentē jurists.
—
City24.lv

—
Ogre24.lv :: Ziņas