—
Zemgales Ziņas

Šonedēļ Zemgales apgabaltiesā, turpinot iztiesāt krimināllietu par bruņotu laupīšanas uzbrukumu spēļu zālei “Fēnikss” Jēkabpilī 2011.gada janvārī, vairāki apsūdzētie tiesas sēdē izmantoja iespēju atvainoties dažādiem cietušajiem.
—
Delfi

Pētījumā arī noskaidrots, ka ziemas iestāšanās braukšanas paradumus garākos maršrutos pa Baltijas valstīm liek mainīt 23% autobraucēju, proti, 14% autovadītāju izvēlas garākā ceļā doties ar autobusu, bet 9% – ar lidmašīnu.

“Lux Express” Ziemeļu reģiona pārdošanas vadītāja Vlada Kulmane norādīja, ka šoferi ziemas periodā izmanto arī iespēju atpūsties, tādēļ izvēlas alternatīvus ceļošanas veidus. “Apledojis ceļš, piesnigušas brauktuves un tumsa ir galvenie iemesli, kas liek autobraucējiem izvēlēties alternatīvus ceļošanas veidus, un tas saistīts gan ar drošības izjūtu, gan iespēju ceļā atpūsties, kā arī ietaupīt izdevumus par degvielu un automašīnas apkopei. Tāpat arvien biežāk autobusu cilvēki izvēlas īsiem darījumu braucieniem, tādējādi izmantojot iespēju ceļā pavadīto laiku izmantot lietderīgi,” sacīja Kulmane.

Tāpat pētījuma rezultāti liecina, ka ceļošanas paradumus līdz ar ziemas iestāšanos maina vidēji ceturtā daļa sieviešu un piektā daļa vīriešu – ceļošanai Baltijas valstīs autobusu automašīnas vietā izvēlas 17% sieviešu, savukārt vīriešu vidū 11% aptaujāto ziemā dod priekšroku autobusam. Savukārt, vērtējot garākus pārbraucienus, tikai 3% sieviešu norādījušas, ka braukšana ziemā neatšķiras no automašīnas vadīšanas vasarā, tajā pašā laikā vīriešu vidū šo atbildi izvēlējušies 15% aptaujāto.

Pētījums veikts internetā, aptaujājot 561 respondentu vecumā no 20 līdz 74 gadiem.
—
Zemgales Ziņas

"Runājot par trim atbalsta mehānismiem, mēs varam diskutēt par pirmajiem diviem, bet attiecībā par trešo piedāvājam kopīgi ar valsti strādāt pie tā, lai izveidotu otrās paaudzes ražotnes uz pirmās paaudzes rūpnīcu jau esošās infrastruktūras un tehnoloģiskās bāzes. Tas būs lētāk un tādā veidā valsts atbalstīs savus ražotājus, nevis klaji lobēs ārvalstu tehnoloģiju piegādātājus vai degvielas ražotājus. Tiesa, pirms tam ir jāatrisina jautājums par loģisku pārēju no vienas paaudzes [biodegvielas ražošanas paaudzi] uz otru, tāpēc būtu būtiski atbildēt uz jautājumu, kāpēc viennozīmīgi tiek propagandēts atbalsts otrajai paaudzei [ 2G, kas ir atbilstoša ilgtspējības kritērijiem un ko ražotu, piemēram, no koksnes vai salmiem] un kāpēc pirmajai paaudzei [1G, pašreiz Latvijā izmantotā biodegvielas ražošanas paaudze, kurā izmanto tikai rapšus vai graudus] atbalsts tiek uzskatīts par neefektīvu," klāstīja Znatnajs.

Viņš arī uzsvēra, ka ekonomikas ministra paustais par to, ka no 2017.gada 1G biodegviela Eiropas Savienībā (ES) vairs nevarēs pastāvēt, nav pareizs. "Ja ministrs uzskata, ka no 2017.gada 1G biodegviela ES vairs nevarēs pastāvēt un tāpēc nav jēgas turpināt guldīt naudu nozarē, tad biodegvielas ražotāji vēlas ministru informēt, ka viņam nav taisnība. No 2017.gada ES varēs realizēt biodegvielu, kas atbilst ilgtspējas kritērijiem un jau pašlaik Latvijas biodegvielas ražotāji izgājuši sertifikāciju, ieguvuši sertifikātu un atbilst visiem ilgtspējas kritērijiem," teica asociācijas prezidents.

Pavļuts žurnālistiem iepriekš bija norādījis, ka 1G biodegvielas ražošanas paaudze nav perspektīva un ilgtermiņā labāka ir 2G paaudze.

Jau vēstīts, ka EM ir izstrādājusi trīs iespējamos problēmu risinājumu variantus biodegvielas ražošanas un patēriņa veicināšanai.

Pirmais un otrais variants paredz saglabāt obligāto 5% biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam, kā arī abos šajos variantos saglabāt esošo akcīzes nodokļa atbrīvojumu biopiejaukumam, kas ir lielāks par 30% periodā līdz 2014.gada 31.decembrim.

Pirmajā variantā atbalsts tiek piešķirts tiešu dotāciju veidā proporcionāli saražotajam biodegvielas apmēram, savukārt otrajā variantā atbalsts uzņēmumiem tiek noteikts atbilstoši siltumnīcefekta gāzu emisijas ietaupījumiem.

Trešais variants paredz palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai attiecīgi līdz 7% dīzeļdegvielai un 7% benzīnam no 2015.gada, kā arī saglabāt esošo akcīzes nodokļa atbrīvojumu biopiejaukumam, kas ir lielāks par 30% periodā līdz 2014.gada 31.decembrim, bet no 2015.gada noteikt papildu atbalstu akcīzes nodokļa atbrīvojuma veidā arī par biodegvielas piejaukumu zem 30%.

Trešais variants arī paredz pēc 2015.gada izstrādāt nosacījumus tiešajam atbalstam 2G biodegvielas ražošanai vai ilgtspējas kritērijiem atbilstošai biodegvielai.

Biodegvielas industrijas pārstāvji izteikuši EM pārmetumus par skaidrības neieviešanu jautājumā par biodegvielas nozares nākotni, kā arī pārmetumus par ministrijas plāniem ieguldīt līdzekļus 2G ražošanā.
—
Zemgales Ziņas